LatNe

Atrodi Sevi!

Kategorija: Tehnoloģijas

Droši pirkumi internetā

Tuvojoties Ziemassvētkiem, aizvien vairāk cilvēku sāk izmantot internetveikalu, lai iepirktu rotājumus, kā arī dāvanas. Toties ne tikai iedzīvotāju, bet arī kibernoziedznieku aktivitāte internetā palielinās. Ļaundari no iedzīvotājiem izvilina maksājumu karšu datus, kā arī tos vēlāk izmanto savā labā. Pētījumi rāda, ka vismaz 35% no internetveikala klientiem ir iekļauti paaugstināta riska grupā. Ir svarīgi aizsargāt savus datus, iepērkoties internetā. Tādēļ vēlamies jums sniegt dažus padomus, kas noderēs, ja iepērkaties ar interneta palīdzību, piemēram, Guiasdeproductos.

Ja jums e-pastā ir pienākusi ziņa, kas ir aizdomīga un piedāvā negaidītus piedāvājumus, esiet piesardzīgi un neaktivizējiet nedrošus un nepazīstamus linkus. Pētījumi rāda, ka kibernoziedznieki uzdodas par pazīstamiem mazumtirgotājiem, tādā veidā jums nosūtot e-pastus ar ļoti izdevīgiem piedāvājumiem. Ja jūs neesat piesardzīgs un atverat piedāvāto saiti, tad jūsu e-pastā neapzināti tiek lejupielādēts vīruss, kuram ir iespēja uzlauzt jūsu datoru un atšifrēt jūsu failus.

Līdzīgi ir ar kuponiem un atlaižu kodiem. Ja atlaide šķiet pārmērīgi izdevīga, tad tā arī, iespējams, ir. Kodi, kas nāk no neuzticamiem un šaubīgiem avotiem ir bīstami, tos nevajadzētu kopēt, kā arī nebūtu ieteicams spiest uz to īsceļiem.
Lielāku aizsardzības sienu piedāvā kredītkartes, tādēļ, ja iespējams, izmanto kredītkarti, ne debetkarti. Tā pat arī vienas paroles izvēle ir diezgan nedroša. Nekad neizmanto vienu un to pašu paroli vairākās mājaslapās, vēl jo vairāk internetveikalos, jo, ja tiek uzlauzts viens profils, ļaundaris var uzlauzt arī vairākus. Tādēļ ieteikums ir katram profilam izmantot savu unikālo paroli. Ja ir grūti atcerēties visas paroles, tās vari uzrakstīt uz lapiņas un turēt sev tuvumā. Ja izmanto darba e-pasta adresi, lai piereģistrētos mājaslapā, tu radi nevajadzīgus draudus visam savam uzņēmumam, tādēļ atdali darbu no privātās dzīves.

Ja vēlies lejupielādēt kādas programmas savā telefonā, tad lejupielādē programmas tikai no drošiem avotiem. Pirms lejupielādē lietotni, ieteicams arī pārliecināties par atsauksmēm un cilvēku novērtējumiem un leer artículo completo aquí.

Lai iepirktos internetā, ideālā variantā jāizveido atsevišķa e-pasta adrese. Ja izveidosi atsevišķu e-pastu, tad jebkādi e-pasti, kas nāks uz tavu personīgo e-pasta adresi saistībā ar internetveikaliem, būs nepatiesi. Šādā veidā arī būs viegli atšķirt īstu vēstuli no spama. Tā pat tava personīgā e-pasta adrese nebūs pakļauta riskam. Tieši šī ir sezona, kad ļaunprātīgi cilvēki uzdarbojas un vēlas uzpelnīties, izmantojot cilvēku lētticību. Cilvēki pakļauj savu e-pasta adresi, kā arī visu pārējo informāciju lielam riskam, klikšķinot uz aizdomīgām adresēm.

Lai paliktu drošībā, nekad nesaglabā savu kartes informāciju, kā arī citus personīgos datus vietnēs un lietotājprogrammās, kas nāk no mazumtirgotājiem. Šo datu saglabāšana var atvieglot iepirkšanās procesu, taču tas var izraisīt nevajadzīgu informācijas noplūdi citām personām.

Reģistrējoties jaunā vietnē, izpildi laukus ar personīgo informāciju un izmanto arī papildjautājumu, uz kuru atbildi zini tikai tu. Svarīgi pārliecināties, vai atbilde uz šo jautājumu nav publiski pieejama, apskatot citus tavus profilus.

Ja sekosiet šiem norādījumiem, tad jūs būsiet pasargāts no ļaunprātīgiem cilvēkiem, kā arī iepirkšanās internetā vairs nešķitīs tik ļoti nedroša.

Informācijas procesi un tehnoloģijas

Informācijas procesi (informācijas saņemšana, apstrāde un apmaiņa) vienmēr ir ieņēmuši nozīmīgu lomu gan zinātnē, gan tehnikā, gan sabiedrības dzīvē. Visā, cilvēces evolūcijas laikā, varam vērot noturīgu tendenci, automatizēt šos procesus, neskatoties uz to, ka iekšējais saturs joprojām paliek nemainīgs.

Informācijas saņemšana, tā ir subjekta darbība, kuras laikā viņš saņem ziņas par viņu interesējošo objektu.

Informācijas saņemšanā var būt iesaistīts cilvēks vai arī to ir iespējams saņemt ar dažādu tehnisku līdzekļu un sistēmu – aparātu, palīdzību. Piemēram, lietotājs vēlas saņemt informāciju par vilcienu un lidmašīnu kustību pats, iepazīstoties ar to kustības sarakstu vai arī pajautājot, to otram cilvēkam, vai arī izmantojot noteiktus dokumentus, kurus ir sastādījis šis cilvēks, vai arī ar tehnisko ierīču (automātiskās izziņas, izziņas pa telefonu) palīdzību. Informācijas saņemšana, nevar būt atrisināta bez citu uzdevumu risināšanas, daļēji, tā ir atkarīga no apmaiņas ar informāciju (informācijas apmaiņas).

Informācijas apmaiņa – tas ir process, kura gaitā informācijas avots sniedz informāciju, bet saņēmējs to saņem.

Ja informācijas apmaiņas procesā ir radušās kļūdas, tad tiek rīkota atkārtota, šīs informācijas pārraidīšana. Informācijas apmaiņas rezultātā, starp tās avotu un tās saņēmēju, veidojas savdabīgs “informācijas līdzsvars” un ideālā variantā, informācijas saņēmējs saņems tieši tādu pašu informāciju, kāda ir tās avotam.

Informācijas apmaiņa notiek ar signālu palīdzību, kuri ir materiālie pārnēsātāji. Par informācijas avotu var kalpot jebkurš, reālās pasaules avots, kuram ir noteiktas īpašības un spējas. Ja objekts pieder pie nedzīvās dabas, tad viņš izstrādā signālus, kuri tieši atspoguļo tā īpašības. Ja objekts, informācijas avots, ir dzīvs cilvēks, tad viņa izstrādātie signāli var ne tikai atspoguļot viņa tiešās īpašības, bet arī atbilst tām zīmēm, kuras cilvēks izstrādā ar mērķi, lai apmainītos ar informāciju.

Saņemto informāciju, saņēmējs var izmantot daudz reizes. Ja informācijas saņemšanai ir tāds mērķis, tad to vajag fiksēt materiālajā pasaulē (foto, kino, zibatmiņa, u. c.).

Informācijas uzkrāšana – tā ir izejmateriāla un nesistematizētās informācijas masas, formēšanas process.

Pie pierakstītajiem signāliem, var būt arī tādi, kuri atspoguļo vērtīgu vai bieži izmantojamu informāciju. Daļa saņemtās informācijas, dotajā brīdī var izrādīties ne visai vērtīga, kaut gan nav izslēgts, ka tā var noderēt nākotnē.

Informācijas uzglabāšana – tas ir saņemtās informācijas uzturēšanas process, kurš tiek organizēts tādā veidā, ka nodrošina informācijas nodošanu tās saņēmējiem viņu uzstādītajos termiņos.

Informācijas apstrādāšana – tas ir informācijas pārveidošanas process, kurš ir nepieciešams attiecīgā uzdevuma risināšanai.

Pēc informācijas apstrādāšanas, tā ir jāizsniedz lietotājam tādā veidā, kāda viņš to pieprasa. Informācija parasti tiek izsniegta ar ārējo ierīču palīdzību: teksta veidā, tabulu veidā, grafiku veidā u. c.

Informācijas tehnika pārstāv informācijas tehnoloģiju materiālo pamatu, ar kuru palīdzību tiek realizēta informācijas saņemšana, uzglabāšana, apstrādāšana un apmaiņa. Līdz 19. gadsimta vidum, kad vajadzēja nodot vai saglabāt kādu informāciju, tika izmantota spalva, papīrs un tintnīca. Komunikācija (sakari) tika realizēti ar vēstuļu sūtīšanu. Tehnoloģijas progresēja un 19. gadsimta beigās “rokas” informācijas tehniku, nomainīja “mehāniskā” tehnika (rakstāmmašīnas, telefoni, telegrāfi, u. c.), tas kalpoja par bāzi pamatīgām, informācijas tehnoloģiju izmaiņām. Bet vajadzēja vēl ļoti daudzus gadus, lai varētu pāriet no informācijas atcerēšanās un saglabāšanas, līdz tās apstrādei. Tas kļuva iespējams tikai 20. gadsimta otrajā pusē, kad parādījās elektroniskās skaitļojamās mašīnas, kuras kļuva par pamatu datoru tehnoloģijām.

Senie grieķi uzskatīja, ka tehnoloģijas (techne – meistarība, plus, logos – mācības) –tā ir meistarība (māksla) veidot lietas. Daudz plašāku jēdzienu šis izteiciens guva sabiedrības industrializācijas procesā.

Tehnoloģijas – tas ir zināšanu kopums, par ražošanas veidiem un līdzekļiem, kuru gaitā, ar apstrādājamo objektu notiek kvalitatīvas izmaiņas

Informācijas tehnoloģijas – tas ir vairāku metožu, ražošanas procesu un programmēšanas tehnisko līdzekļu apvienojums vienā tehnoloģiskā ķēdītē, kura nodrošina informācijas saņemšanu, apstrādi, uzglabāšanu un atspoguļošanu ar mērķi, samazināt darbietilpīgus, informācijas resursa izmantošanas procesus.

Mūsdienīgas tehnoloģijas prasa lielus ieguldījumus – tāpēc neiztikt bez kredītiem (бърз кредит онлайн) ! Un, ja tev ir laba kredītvēsture tu pat vari paņemt kredītu bez vienošanās (кредит без трудов договор)!

 

Kad jāapsver jauna datora iegāde?

Palikšana bez datora, kad, piemēram, jānodod bakalaura darbs, jāparāda draugiem pēdējā ceļojuma bildes vai jānoskatās iecienītākā seriāla pēdējā epizode, var sagādāt daudz, nepatīkamu neērtību. Domājams, ikviens kaut reizi dzīvē ir piedzīvojis situāciju, kad šķiet, ka datora pēdējā stundiņa ir situsi, tomēr pēc laika dators atkal atlabst, un jūs aizmirstat par datora kaprīzēm, līdz dators atkal sadumpojas. Kas tad ir tās pazīmes, kad vajadzētu apsvērt jauna datora iegādi?

Gaidot, kamēr dators ieslēdzas un ir gatavs darbībai, jūs paspējat uzvārīt tēju un nereti arī izdzert to. Ja esat jau mēģinājuši atrisināt šo problēmu, iztīrot cieto disku un pārbaudot antivīrusu klātbūtni datorā, bet dators tik un tā ieslēdzas ilgāk nekā 6 – 10 sekundes, apsveriet domu par jauna datora pirkšanu.

Vai jums nereti šķiet, ja jūsu dators dzīvo pats savu, no jums neatkarīgu dzīvi? Ja datora ekrānā regulāri parādās uzraksts “Error” vai “Not responding”, jūsu dators, visticamāk, ir nokalpojis savu laiku. Par datora dzīves beigām var liecināt arī tādas pazīmes kā patvaļīga restartēšanās, Wi-Fi atvienošanās, programmu darbības pārtraukšanās bez iemesla, kā arī datora ieslēgšanās ar 2-3 piegājienu.

Vai jūsu dators ir kļuvis pārāk skaļš vai karsts? Ja datoram viss ir kārtībā, tam ir jādarbojas ar tik tikko dzirdamu skaņu, bet ja dators darbojas ar lielu troksni un regulāri pārkarst, neskatoties uz to, ka ventilators ir iztīrīts, ir ieteicams domāt par jauna datora pirkšanu.

Šķiet, ikviens piekritīs, ka lēns internets ir neizturams. Protams, šādā gadījumā nevar vainot tikai internetu vai tikai datoru – nav iespējams iegūt ātru internetu, ja interneta signāla uztvērējs, kas iebūvēts datorā, un cietā diska informācijas ierakstīšanas ātrums ir neatbilstošs mūsdienu tehnoloģiju parametriem. Ja datora jauda ir ierobežota, interneta pakalpojumu sniedzējs nevar tam nodrošināt ātru internetu, lai gan citas jaudas gadījumos tas būtu iespējams.

Ja skatoties video jūs pārņem sajūta, ka skatāties fotoalbumu, proti, video ik pēc brīža “uzkaras”, ziniet, ka tam tā nav jābūt. Protams, augstas izšķirtspējas video un attēli datora atmiņa piepilda ļoti ātri – ja vēl pirms pāris gadiem pietika ar 128 GB atmiņu, tad šodien nepieciešamās atmiņas minimums ir 500 GB. Ja dators tiek lietots aktīvi, var būt nepieciešama pat 1024 GB atmiņa.

Ja jūsu portatīvais dators tiek izmantots kā stacionārais dators, proti, to nedrīkst atvienot no strāvas, citādi tas izslēdzas, vai nedrīkst kustināt citu iemeslu dēļ. Kad dators tiek aktīvi nolietots apmēram pusgadu, datora akumulatora jeb baterijas darbības laiks ar katru uzlādēšanas reizi samazinās. Šī iemesla dēļ agri vai vēlu pienāk brīdis, kad portatīvais dators bez pievienošanas pie strāvas nav lietojams.

IBM izstrādā atmiņu, kas mainīs līdzšinējo tehnoloģiju pasauli

IBM (International Bussness Machines Corporation) ir spēris milzu soli nākotnē, izgudrojot tā saucamo fāžu maiņu atmiņu jeb PCM (phase-change memory). Fāžu maiņu atmiņa ir alternatīva mūsdienās plaši pielietotajai, lēnajai zibatmiņai un dārgajai operatīvajai atmiņai. Šobrīd tie ir galvenie un populārākie datu nesēji tehnoloģiju pasaulē, tomēr pavisam drīz, pateicoties šādām un līdzīgām inovācijām, tas varētu mainīties.

IBM pētnieki ir atraduši veidu, kā vienā atmiņas šūnā saglabāt trīs reizes vairāk informācijas. Šīs efektivitātes noslēpums ir temperatūras izmaiņas, kas rodas informācijas saglabāšanas laikā. Piemēram, Blu-ray diskam tiek pievadīts liels strāvas stiprums, kas šo disku uzsilda – uzsilšanas procesā mainās iekšējā materiāla forma, ļaujot informācijai pārvietoties daudz veiklāk. IBM komandai ir izdevies atrast veidu, kā ne tikai izsekot noklīdušos datus, bet arī fiksēt datu pārvietošanās veidus, sniedzot iespējas saglabāt jau trīs, nevis vienu bitu šūnā.

Fāžu maiņas atmiņa ir straujš un ietekmīgs pavērsiens tehnoloģiju attīstībā, jo šī atmiņa ir nesalīdzināmi ātrāka par zibatmiņu, tajā pašā laikā neradot lielākas izmaksas kā operatīvā atmiņa. Šis sasniegums – iespēja saglabāt trīs bitus šūnā – ir viens no būtiskākajiem pavērsieniem tālākajā industrijas attīstībā. Šis sasniegums ietekmēs ne vien industriju kopumā, bet arī ikdienas datoru un sistēmu lietošanu, jo spēs nodrošināt informācijas apmaiņu, kas būs 70 reizes ātrāka par līdzšinējo. Par salīdzinošu piemēru mēs varētu minēt cilvēku, kas viena vārda vietā spēs lasīt 70 vārdus sekundē. Fāžu maiņas atmiņa nodrošina iespēju saglabāt lielāku datu apjomu, kā arī ātrāku tā nodošanu cilvēkam.

Viens no šī IBM sasnieguma ieguvējiem viennozīmīgi būs mobilo ierīču nozare, kas tagad spēs nodrošināt nepieredzētu kešatmiņas ātrumu. Mobilā telefona operētājsistēma, kas glabājas fāžu maiņas atmiņā, var uzsākt darbību jau pāris sekunžu laikā. Fāžu maiņas atmiņai ir visas iespējas kļūt par universālu informācijas glabāšanas ierīci, kas aizstāj tādas līdz šim lietotās ierīces kā RAM, zibatmiņa, kā arī SSD atmiņa.

Pētījums tiek vēl tikai attīstīts komerciālajā darbības laukā, tādēļ tas arī konkurē ar citām daudzsološām tehnoloģijām, bet, neskatoties uz to, IBM pētnieki ir pārliecināti, ka fāžu maiņas atmiņai ir nesalīdzināma nozīme. Tāpat IBM pētnieki to redz kā piemērotāko atmiņas nesēju dažādām mākslīgā intelekta programmām.

Datu glabāšanas mērvienības

Iespējams, jūs nekad neesat par to aizdomājušies, bet visai bieži dzirdētais termins “ciparu dators” nozīmē to, ka darbs datora iekšienē ir dēvējams par bināru. Piemēram, cilvēki strādā decimālajā sistēmā, jo tiem ir desmit pirksti. Vienkāršiem vārdiem runājot, cilvēki sadzīvē lieto decimālo skaitīšanas sistēmu, kurā strādā ar bāzi 10 jeb izmanto 10 ciparus (1, 2, 3, 4, 5, 6, 7, 8, 9). Turpretī ciparu dators izmanto tikai ciparus 1 un 0, kas nozīmē “izslēgts” vai “ieslēgts”. Sistēmu, kurā tiek izmantoti tikai divi cipari, tiek saukta par bināro skaitīšanas sistēmu. Datora iekšienē tiek lietota tikai binārā skaitīšanas sistēma, proti, jebkurā datorā esošā informācija tiek kodēta ar cipariem 1 un 0. Kad runājam par datora atmiņas ietilpību jeb elektroniskās atmiņas kapacitāti, mēs runājam par to vieninieku un nuļļu skaitu, jo ir iespējams konkrētajā ierīcē uzglabāt.

Bits
Bits (angļu valodā – bit) ir informācijas daudzuma mērvienība, kas ir vienlīdzīga vienai binārā skaitļa pozīcijai. Ar bitiem parasti tiek izteiktas datorā apstrādājamās informācijas vienības, tātad baiti, pusvārdi, vārdi, dubultvārdi, kilobaiti un megabaiti. Kā jau pieminēts, it visi datori strādā binārajā skaitīšanas sistēmā jeb tie glabā vieniniekus un nulles. Šis 1 vai 0 līmenis atmiņā tiek saukts par bitu. Nereti mēs varam redzēt, ka tas ir, piemēram, 32 bitu dators. Tas nozīmē to, ka konkrētais dators vienlaicīgi var strādāt ar 32 bitiem. Protams, datora programmatūra var būt arī 16 vai 64 bitu programmatūra, kas attiecīgi nozīmē to, ka šie datori vienlaicīgi var strādāt ar 16 vai 64 bitiem.

Baits
Baits, kura saīsinājums ir B, (angļu valodā – byte) ir vienots veselums jeb apstrādājama bitu grupa. Baits var būt viena rakstzīme, mašīnvārda daļa vai komanda. Baits ir vismazākā datora adresējamā atmiņas daļa, kuru veido 8 biti.

Kilobaits
Kilobaits, kura saīsinājums ir KB, (angļu valodā – kilobyte) ir viena no atmiņas ietilpības mērvienībām, kas satur 1024 baitus. Piemēram, diskete, kas mūsdienās datu uzglabāšanai tiek izmantota ārkārtīgi retos gadījumos, spēj saglabāt 1,44 kilobaitus datu.

Megabaits
Megabaits, kura saīsinājums ir MB, (angļu valodā – megabyte) satur 1024 kilobaitus. Piemēram, 500 lapaspuses teksta veido vienu megabaitu, ja pieņemam, ka vienas rakstzīmes saglabāšanai atmiņā tiek izmantots viens baits.

Gigabaits
Gigabaits, kura saīsinājums ir GB, (angļu valodā – gigabyte) satur 1024 megabaitus. Mūsdienās lielāko datu glabāšanas ierīču ietilpība tiek mērīta gigabaitos.

Terabaits
Terabaits, kura saīsinājums ir TB, (angļu valodā – terabyte) satur 1024 gigabaitus.

Petabaits
Petabaits, kura saīsinājums ir PB, (angļu valodā – petabyte) satur 1024 terabaitus.

Visās minētajās mērvienībās (bitos, baitos, kilobaitos, megabaitos, gigabaitos, terabaitos, petabaitos) tiek mērīts atmiņas apjoms, piemēram, brīvpieejas atmiņas apjoms ir 150 GB. Ar minētajām mērvienībām tiek mērīts arī datu pārraides ātrums, piemēram, lokālā tīkla ātrums var būt 100 MB/s, bet modema ātrums var būt 56 KB/s.

Kas ir statistika?

Statistika ir viena no matemātikas nozarēm, kas nodarbojas ar datu savākšanu, sistematizēšanu, apstrādi, izmantošanas un interpretācijas metožu pētīšanu. Vārds “statistika” ir radies no latīņu valodas vārda “statuss”, kas nozīmē “noteikts lietu stāvoklis”.

Statistika tiek pielietota visdažādākajās jomās. Pēc būtības statistika ir arī viena no sociālo zinātņu nozarēm, jo pēta sabiedrības masveida parādību un procesu stāvokļus, pārmaiņas, savstarpējās sakarības, kā arī atklāj un izzina ar tām saistītās likumsakarības. Statistikas dati var būt gan kvantitatīvi, gan kvalitatīvi – kvantitatīvie dati ir saistīti ar daudzumu, bet kvalitatīvie dati ir saistīti ar apzīmējumiem, nosaukumiem, kategorijām un citiem līdzīgiem subjektiem.

Ikdienā vārds “statistika” tiek lietots dažādās nozīmēs:

  • par statistiku tiek saukta īpaša praktiskās darbības nozare, kuras darbības joma ir statistisko datu iegūšana, apstrāde, kā arī analīze;
  • tāpat par statistiku tiek saukta arī zinātne, kas izstrādā metodes un teorētiskos atzinumus, kas tiek izmantoti statistikas praksē;
  • šķiet, visbiežāk par statistiku tiek dēvēti arī statistiskie dati, kas uzrādīti, piemēram, kādas organizācijas atskaitēs vai ir publicēti kādos krājumos; šie dati ir statistikas darba rezultāts.

Runājot par statistikas vēsturi, jāsaka, ka vēsturiski statistikas attīstība ir cieši saistīta ar valstu attīstību jeb, precīzāk, valsts pārvaldes vajadzībām. Jau cilvēces vēstures senākos posmos saimnieciskās, kā arī kara vajadzības pieprasīja datus, kas saistīti ar iedzīvotājiem, to mantisko stāvokli, kā arī zemi. Lai varētu ievākt nodokļus, tika organizētas speciālas iedzīvotāju skaitīšanas, tika veikta zemes uzskaite, kā arī tika ievākta citāda veida informācija. Pieaugot sabiedriskās ražošanas apjomiem kapitālisma rašanās periodā un paplašinoties starptautiskajām attiecībām un tirdzniecībai, tika veicināta arī uzskaites un statistikas attīstība. Šajā laikā dati par lauksaimnieciskās un rūpnieciskās ražošanas apjomiem, lokalizāciju, izejvielām, realizācijas un darba tirgiem bija ārkārtīgi nepieciešami.

Statistikas, kādu mēs to zinām šodien, pirmsākumi ir meklējami 17. gadsimtā, Anglijā, kad valdība aizsāka iknedēļas dzimušo un mirušo iedzīvotāju skaita publicēšanu. Džons Graunts, kas bija tā laika veiksmīgs tirgotājs, sāka pētīt un analizēt šos sarakstus, atklādams dažādas sakarības it kā nejaušos notikumos. Viņš atklāja atšķirības sieviešu un vīriešu mirstībā, salīdzināja iedzīvotāju mirstību Londonā ar iedzīvotāju mirstību citās Anglijas pilsētās, kā arī pirmo reizi vēsturē objektīvi noteica iedzīvotāju skaitu Londonā. Pēc dažiem gadiem Edmunds Hallejs, izmantojot sava priekšteča Dž. Graunta pielietotās metodes, sastādīja pirmās datu tabulas, lai liktu pamatus dzīvības apdrošināšanas industrijai.

Statistika kā atsevišķs zinātnes virziens savu attīstību sāka 17. gadsimta vidū, sadaloties divos atsevišķos virzienos – aprakstošajā statistikā un matemātiskajā statistikā. Statistikas matemātiskais virziens radās Anglijā un, atšķirībā no aprakstošās statistikas skolas, matemātiskās statistikas virziena pārstāvji par savu galveno mērķi izvirzīja ekonomisko parādību likumsakarību un to savstarpējo sakarību atklāšanu, izmantojot dažādus aprēķinus.

Copyright latne.lv 2017