LatNe

Atrodi Sevi!

Kategorija: Sevis Pilnveidošana

IQ tests

Kurš gan nav dzirdējis par IQ, kas nereti tiek jautāts, lai noskaidrotu cilvēka intelekta līmeni. Lai mēs spētu atbildēt uz šo jautājumu, visupirms ir jānoskaidro, kas ir IQ un ko nepieciešams darīt, lai noskaidrotu savu IQ līmeni. IQ ir intelekta koeficients, kura abreviatūra ir cēlusies no angļu valodas vārdu salikuma “Intelligence Quotient”. Tas ir statistiskā veidā iegūts skaitlis, kas salīdzinoši un relatīvi parāda cilvēka garīgo spēju līmeni. Šis skaitlis norāda arī uz to, kā cilvēks spēj pielietot savas akadēmiskās zināšanas.

IQ kā termins ir radies salīdzinoši nesen – 1912. gadā, kad vācu psihologs Viljams Šterns pirmo reizi definēja intelekta koeficientu. Pēc Viljama Šterna domām IQ ir attiecība starp cilvēka garīgo vecumu un faktisko hronoloģisko vecumu. IQ iespējams aprēķināt pēc formulas IQ = 100 x garīgais vecums / faktiskais hronoloģiskais vecums, ko arīdzan izveidojis V. Šterns. Piemēram, ja cilvēks ir 15 gadus vecs, bet viņa mentālās spējas atbilst 25 gadus veca cilvēka intelektam, tad tā IQ līmenis būs 166 (IQ=100×25/15).

Lai noteiktu cilvēka mentālo spēju līmeni, ir jāizpilda īpašs tests, kas mums zināms kā IQ tests. Mūsdienās interneta vidē ir iespējams atrast daudz un dažādus IQ testus, tomēr to visu pamatā ir viena stratēģija. Testa pildīšanas laikā vislielākā nozīme ir cilvēka faktiskajam hronoloģiskajam vecumam jeb reālajam vecumam, jo tieši pēc tā ir iespējams noteikt, kāds IQ tests ir piemērots konkrētajam cilvēkam, kā arī cik atbilstoši savam vecumam tiek sniegtas atbildes uz testa jautājumiem. Šī testa laikā tiek noteikts cilvēka garīgais vecums.

IQ testus var iedalīt divās daļās – verbālie IQ testi un neverbālie IQ testi. Verbālo testu laikā tiek izmantoti dažnedažādi uzdevumi, kas nosaka cilvēka spējas noteikt vārdu grupas vienojošos elementus. Tāpat verbālajos testos cilvēkam ir jānosaka, kurš elements ir neiederīgs jeb lieks. Verbālajos testos parasti ir jāspēj saskatīt arī skaitļu rindas secīgumu, kā arī ir jārisina dažādi matemātikas teksta uzdevumi.

Savukārt neverbālajos nosaka, kādas ir cilvēka spējas sakārtot attēlus loģiskā secībā, sarindot objektus noteiktos laika periodos, kā arī izveidot veselumus no vairākiem atšķirīgiem objektiem. Šie testi nosaka arī cilvēka abstrakto domāšanu, kā arī komplekso domāšanu un uz atsevišķām detaļām vērsto domāšanu. Lai pildītu IQ testus, ir jānodrošina noteikti apstākļi – jums ir jābūt gan fiziski, gan garīgi atslābinātiem, bet pret testa uzdevumiem jāattiecas nopietni, jo tikai pilnīgi koncentrējoties ir iespējams iegūt precīzus rezultātus.

Ir izveidota koeficienta skaitļu amplitūda, uz kuru balstoties ir iespējams noteikt cilvēka intelekta līmeni. Kā izpētīts, teju pusei cilvēces ir vidējs intelekta līmenis, ko raksturo koeficients amplitūdā no 90 līdz 110. Intelekta līmenis, kura koeficients atrodas amplitūdā no 110 līdz 139, tiek uzskatīs par ļoti augstu – pasaulē ir tikai 1,5% cilvēku, kuru intelekta līmenis būtu augstāks par 139, un šie cilvēki tiek uzskatīti par ģēnijiem. Turpretī cilvēki, kuru intelekta līmenis ir amplitūdā no 80 līdz 89, tiek uzskatīts par zemu. Ja cilvēka intelekta līmenis ir zemāks par 80, tas norāda uz debilitāti, idiotiju vai imbecilitāti.

Ātrlasīšana

Lielākā daļa cilvēku lasa 200 vārdus minūtē, tomēr cilvēka smadzenes ir spējīgas itin viegli uzņemt arī lielāku informācijas daudzumu. Lasot ar ātrumu 200 vārdi minūtē, vairākums cilvēku sāk justies garlaikoti, nespēj koncentrēties uz lasīšanu un sāk domāt par kaut ko citu. Mūsdienās, kas ir interneta un informācijas laikmets, spēja ātri lasīt jeb ātrlasīšana var būt ļoti noderīga. Ātrlasīšanas metodes spēj paātrināt cilvēka lasīšanas ātrumu vismaz divas vai pat vairāk reizes. Ātrlasīšana var tikt pielietota, meklējot nepieciešamo informāciju internetā, lasot rakstus interneta tiešsaistē, presē, dokumentos vai kādā citā avotā. Ja runājam par, piemēram, daiļliteratūru, tad lasot šāda tipa grāmatas, visticamāk, nevajadzētu steigties, jo tad mēs lasām atpūtas un prieka pēc. Bet ja mēs vēlamies ievākt informāciju tik ātri, cik vien ātri tas ir iespējams, tad ir vērts apgūt ātrlasīšanu, ko mūsdienās piedāvā apgūt daudz un dažādos kursos. Ātrlasīšana ir nepieciešama, lai mazinātu iepriekš minēto, slikto paradumu izpausmes lasīšanas laikā un lai stiprinātu cilvēka smadzeņu spējas asimilēt lielu informācijas daudzumu.

Regress
Cilvēkiem lasot, tie nereti atgriežas pie teikuma vai pat rindkopas sākuma, lai izprastu teikuma jēgu. Lieki piebilst, ka tas palēnina lasīšanas ātrumu. Lai izvairītos no šādiem “klupšanas akmeņiem”, apgūstot ātrlasīšanu, teksts tiek veidots speciālā, nevis tradicionālā formātā, kas tiek saukts par “Presenter Text”. Kā rāda pieredze, šis formāts ļauj cilvēkiem paātrināt savu lasīšanas ātrumu līdz pat 2000 vārdu minūtē, tādējādi mazinot tā saucamo regresu.

Redzesloks
Ātrlasīšanas gadījumā redzeslokam ir neizmērojami liela nozīme. Princips ir vienkāršs – jo vairāk teksta jūs redzat savā redzeslokā, jo ātrāk jūs varat to izlasīt. Lai noformētu tekstu ātrlasīšanai, ir radītas speciālas programmas un opcijas tradicionālās programmās. Arī redzesloka paplašināšana ļauj izvairīties no iepriekšminētā regresa.

Lasītā dzirdēšana prātā
Kad mēs tiekam vaļā no paraduma lasīto dzirdēt savā prātā, mēs varam uzlabot savu lasīšanas ātrumu līdz vairākiem tūkstošiem vārdu minūtē. Jāsaka, ka šo paradumu ir ļoti grūti kontrolēt un izskaust, taču tas nebūt nav neiespējami. Lai mazinātu šī paraduma ietekmi uz lasīšanas ātrumu, lasīšanas laikā klauvējiet pa galdu, svilpojiet vai dziediet. Kad jūs zaudējat klauvēšanas ritmu vai pārtraucat svilpot, ziniet, ka jums vēl ir ko trenēties – tas nozīmē, ka jūs vēl nespējat koncentrēties uz divām darbībām vienlaicīgi.

Indikatora lietošana
Indikatora lietošana, piemēram, zīmuļa, lineāla vai pirksta vilkšana līdzi tekstam lasīšanas laikā ne vien mazina acu nogurumu, bet arī palielina lasīšanas ātrumu.

Laika taupīšana
Jo ātrāk jūs lasāt, jo vairāk laika jums paliek citām nodarbēm, kas ir svarīgas vai kurām jūs vēlaties nodoties, piemēram, atpūtai, pastaigai, peldēšanai, skriešanai vai velobraukšanai.

Kā uzlabot atmiņu?

Atmiņa ir viena no organisma funkcijām, kurai mēs pievēršam krietni mazāk uzmanības nekā vajadzētu. Atmiņu pasliktina neskaitāmi daudz faktori – vecums, asinsrites problēmas galvā, stress, nepareizs dzīvesveids, fiziska un garīga pārpūle, medikamenti u.c. Lai vai kā, labā ziņa ir tā, ka atmiņu ir iespējams uzlabot, turklāt jebkurā vecumā.

  • Kā zināms, lai vispār kaut ko atcerētos, tas ir jācenšas iegaumēt. Ja jūs regulāri aizmirstat par tādām ikdienišķām lietām kā, piemēram, “Vai es aizslēdzu durvis?”, ir jājautā, vai jūs vispār tam pievērsāt uzmanību? Šajā gadījumā atmiņu nedrīkst vainot – ja mēs nekoncentrējamies, mēs nevaram iegaumēt nepieciešamo informāciju.
  • Šķiet, nav tādu cilvēku, kas nebūtu dzirdējis teicienu, ka atkārtošana ir zināšanu māte. Ir pierādīts, ka lielākā daļa informācijas aizmirstas uzreiz pēc materiāla apguves. Šī iemesla dēļ, ja vēlamies kaut ko iegaumēt, materiāls pēc kāda laika ir jāapgūst vēlreiz un vēlreiz.
  • Smadzenēm ir jādod laiks, lai tās tiktu galā ar uzņemtās informācijas daudzumu. Kā rāda pieredze, informācija labāk paliek atmiņā, ja tā ir izprasta, nevis, kā saka, iekalta galvā. Jo nesaprotamāka un garlaicīgāka šķiet informācija, jo īsāku laiku tā saglabājas atmiņā. Ja iepriekšējā informācija nav apgūta pilnīgi, un tiek pasniegta jauna informācija, iepriekšējā informācija paliek atmiņā arīdzan nepilnīgi.
  • Viens no svarīgākajiem faktoriem, kas ietekmē atmiņu, ir miegs. Miegs smadzenēm gluži vienkārši ir nepieciešams, lai tās pa dienu apgūto informāciju spētu pa nakti nostiprināt. Smadzenes šo informāciju apstrādā un sakārto, un cilvēkam otrā dienā tā parādās pavisam citā gaismā, nereti rodot pat negaidītus risinājumus. Šajā gadījumā pierādās teiciens, ka rīts gudrāks par vakaru.
  • Lai atmiņa neierūsētu, tā ir pastāvīgi jānodarbina. Prāta modrības uzturēšanai un atmiņas aktivizēšanai lieliski noder dažādi atjautības uzdevumi, krustvārdu mīklas, rēbusi, kārtis, šahs, loģiskas uzdevumi, kā arī dažādas galda spēles.
  • Katru dienu atrodiet nedaudz laika tam, lai parakstītu un palasītu. Savu labumu atmiņai sniedz jebkāda veida lasāmviela – ja jums nav laika lasīt pilnu tekstu, palasiet vismaz virsrakstus. Kad ir izlasīts īsāks vai garāks teksts, ieturiet pauzi un pārdomājiet tikko izlasīto, tādējādi nostiprinot izlasīto informāciju prātā. Šad tad der izvēlēties sarežģītākus tekstus, kas smadzenes nodarbina efektīvāk.
  • Kad vien iespējams, apgūstiet kādu jaunu iemaņu. Šim nolūkam lieliski noder, piemēram, mobilais tālrunis, dators vai kāda sadzīves tehnikas ierīce, kura jums līdz šim ir bijusi sveša. Noder arī dažādu ciparu kombināciju iegaumēšana, piemēram, tālruņa numuru, durvju kodu vai bankomāta PIN kodu iegaumēšana. Ja jums labpatīk praktiskas lietas, apgūstiet kādu svešvalodu vai rokdarbu.
  • Parūpējieties par dzīves daudzveidību, jo, kā pierādīts, pieradumi un rutīna palēnina smadzeņu darbību. Nav nepieciešams ieviest kardinālas pārmaiņas – pietiek, ja laiku pa laikam jūs vienkārši pamainīsit maršrutu, pa kuru jūs ikdienā dodaties, piemēram, uz darbu, skolu vai veikalu. Der arī pulksteņa pārlikšana no vienas rokas uz otru roku, kā arī darba galda piederumu nomaiņa.
  • Dariet lietas ar otru roku, tādējādi trenējot otru smadzeņu puslodi. Ja jūs esat labrocis, pamēģiniet šad tad, piemēram, iztīrīt zobus, zobu birsti turot kreisajā rokā. Ja jūs esat kreilis, pamēģiniet, piemēram, aizpogāt krekla pogas ar labo roku.
  • Ceļojiet, jo arī ceļošana attīsta atmiņu. Ceļošanas laikā smadzenes uztver ne vien gida stāstīto informāciju, bet arī ainavas, krāsas, smaržas un citus apstākļus, papildus noslogojot smadzenes.
  • Lai vispusīgi attīstītu prātu, vērojiet mākslas darbus, jo to vērošanas laikā atmiņā ataust iepriekš apgūtā informācija, kā arī raisās dažādas asociācijas saistībā ar pagātnē apgūto informāciju.
  • Arī mūzikas klausīšanās, līdzīgi kā mākslas darbu vērošana, pozitīvi ietekmē ilglaicīgo atmiņu, kritiskās domāšanas spējas, kā arī domāšanas ātrumu. Interesanti, ka klasiskā mūzika un džeza mūzika spēj veicināt analītisko prāta spēju attīstību. Tāpat atmiņu lieliski nodarbina jebkura mūzikas instrumenta spēles apguve.
  • Ticiet vai nē, bet arī tāda šķietami vienkārša nodarbe kā dārzkopība attīsta atmiņu, kā arī veicina telpisko un abstrakto domāšanu, krāsu uztveri, labu gaumi, un pozitīvas emocijas.
  • Par fizisko aktivitāšu nozīmi jebkura cilvēka dzīvē ir dzirdēts daudz, bet arī šajā gadījumā mēs to nozīmi nevaram nepieminēt – fiziskās aktivitātes paātrina asinsriti un apgādā smadzenes ar nepieciešamajām barības vielām, tādējādi veicinot arī atmiņu. Pie fiziskām aktivitātēm īpaši jāizceļ dejošana, jo tā nostiprina atmiņu, dejotājam iegaumējot dejas soļus, kā arī to secību.
  • Var izklausīties dīvaini, bet atmiņu uzlabo arī acu grozīšana – 30 sekundes ar abām acīm jāskatās pa labi un pa kreisi. Šādas kustības aktivizē smadzeņu apvidus, kas ir atbildīgi par atmiņu.

Copyright latne.lv 2017