Statistika ir viena no matemātikas nozarēm, kas nodarbojas ar datu savākšanu, sistematizēšanu, apstrādi, izmantošanas un interpretācijas metožu pētīšanu. Vārds “statistika” ir radies no latīņu valodas vārda “statuss”, kas nozīmē “noteikts lietu stāvoklis”.

Statistika tiek pielietota visdažādākajās jomās. Pēc būtības statistika ir arī viena no sociālo zinātņu nozarēm, jo pēta sabiedrības masveida parādību un procesu stāvokļus, pārmaiņas, savstarpējās sakarības, kā arī atklāj un izzina ar tām saistītās likumsakarības. Statistikas dati var būt gan kvantitatīvi, gan kvalitatīvi – kvantitatīvie dati ir saistīti ar daudzumu, bet kvalitatīvie dati ir saistīti ar apzīmējumiem, nosaukumiem, kategorijām un citiem līdzīgiem subjektiem.

Ikdienā vārds “statistika” tiek lietots dažādās nozīmēs:

  • par statistiku tiek saukta īpaša praktiskās darbības nozare, kuras darbības joma ir statistisko datu iegūšana, apstrāde, kā arī analīze;
  • tāpat par statistiku tiek saukta arī zinātne, kas izstrādā metodes un teorētiskos atzinumus, kas tiek izmantoti statistikas praksē;
  • šķiet, visbiežāk par statistiku tiek dēvēti arī statistiskie dati, kas uzrādīti, piemēram, kādas organizācijas atskaitēs vai ir publicēti kādos krājumos; šie dati ir statistikas darba rezultāts.

Runājot par statistikas vēsturi, jāsaka, ka vēsturiski statistikas attīstība ir cieši saistīta ar valstu attīstību jeb, precīzāk, valsts pārvaldes vajadzībām. Jau cilvēces vēstures senākos posmos saimnieciskās, kā arī kara vajadzības pieprasīja datus, kas saistīti ar iedzīvotājiem, to mantisko stāvokli, kā arī zemi. Lai varētu ievākt nodokļus, tika organizētas speciālas iedzīvotāju skaitīšanas, tika veikta zemes uzskaite, kā arī tika ievākta citāda veida informācija. Pieaugot sabiedriskās ražošanas apjomiem kapitālisma rašanās periodā un paplašinoties starptautiskajām attiecībām un tirdzniecībai, tika veicināta arī uzskaites un statistikas attīstība. Šajā laikā dati par lauksaimnieciskās un rūpnieciskās ražošanas apjomiem, lokalizāciju, izejvielām, realizācijas un darba tirgiem bija ārkārtīgi nepieciešami.

Statistikas, kādu mēs to zinām šodien, pirmsākumi ir meklējami 17. gadsimtā, Anglijā, kad valdība aizsāka iknedēļas dzimušo un mirušo iedzīvotāju skaita publicēšanu. Džons Graunts, kas bija tā laika veiksmīgs tirgotājs, sāka pētīt un analizēt šos sarakstus, atklādams dažādas sakarības it kā nejaušos notikumos. Viņš atklāja atšķirības sieviešu un vīriešu mirstībā, salīdzināja iedzīvotāju mirstību Londonā ar iedzīvotāju mirstību citās Anglijas pilsētās, kā arī pirmo reizi vēsturē objektīvi noteica iedzīvotāju skaitu Londonā. Pēc dažiem gadiem Edmunds Hallejs, izmantojot sava priekšteča Dž. Graunta pielietotās metodes, sastādīja pirmās datu tabulas, lai liktu pamatus dzīvības apdrošināšanas industrijai.

Statistika kā atsevišķs zinātnes virziens savu attīstību sāka 17. gadsimta vidū, sadaloties divos atsevišķos virzienos – aprakstošajā statistikā un matemātiskajā statistikā. Statistikas matemātiskais virziens radās Anglijā un, atšķirībā no aprakstošās statistikas skolas, matemātiskās statistikas virziena pārstāvji par savu galveno mērķi izvirzīja ekonomisko parādību likumsakarību un to savstarpējo sakarību atklāšanu, izmantojot dažādus aprēķinus.