Atmiņa ir viena no organisma funkcijām, kurai mēs pievēršam krietni mazāk uzmanības nekā vajadzētu. Atmiņu pasliktina neskaitāmi daudz faktori – vecums, asinsrites problēmas galvā, stress, nepareizs dzīvesveids, fiziska un garīga pārpūle, medikamenti u.c. Lai vai kā, labā ziņa ir tā, ka atmiņu ir iespējams uzlabot, turklāt jebkurā vecumā.

  • Kā zināms, lai vispār kaut ko atcerētos, tas ir jācenšas iegaumēt. Ja jūs regulāri aizmirstat par tādām ikdienišķām lietām kā, piemēram, “Vai es aizslēdzu durvis?”, ir jājautā, vai jūs vispār tam pievērsāt uzmanību? Šajā gadījumā atmiņu nedrīkst vainot – ja mēs nekoncentrējamies, mēs nevaram iegaumēt nepieciešamo informāciju.
  • Šķiet, nav tādu cilvēku, kas nebūtu dzirdējis teicienu, ka atkārtošana ir zināšanu māte. Ir pierādīts, ka lielākā daļa informācijas aizmirstas uzreiz pēc materiāla apguves. Šī iemesla dēļ, ja vēlamies kaut ko iegaumēt, materiāls pēc kāda laika ir jāapgūst vēlreiz un vēlreiz.
  • Smadzenēm ir jādod laiks, lai tās tiktu galā ar uzņemtās informācijas daudzumu. Kā rāda pieredze, informācija labāk paliek atmiņā, ja tā ir izprasta, nevis, kā saka, iekalta galvā. Jo nesaprotamāka un garlaicīgāka šķiet informācija, jo īsāku laiku tā saglabājas atmiņā. Ja iepriekšējā informācija nav apgūta pilnīgi, un tiek pasniegta jauna informācija, iepriekšējā informācija paliek atmiņā arīdzan nepilnīgi.
  • Viens no svarīgākajiem faktoriem, kas ietekmē atmiņu, ir miegs. Miegs smadzenēm gluži vienkārši ir nepieciešams, lai tās pa dienu apgūto informāciju spētu pa nakti nostiprināt. Smadzenes šo informāciju apstrādā un sakārto, un cilvēkam otrā dienā tā parādās pavisam citā gaismā, nereti rodot pat negaidītus risinājumus. Šajā gadījumā pierādās teiciens, ka rīts gudrāks par vakaru.
  • Lai atmiņa neierūsētu, tā ir pastāvīgi jānodarbina. Prāta modrības uzturēšanai un atmiņas aktivizēšanai lieliski noder dažādi atjautības uzdevumi, krustvārdu mīklas, rēbusi, kārtis, šahs, loģiskas uzdevumi, kā arī dažādas galda spēles.
  • Katru dienu atrodiet nedaudz laika tam, lai parakstītu un palasītu. Savu labumu atmiņai sniedz jebkāda veida lasāmviela – ja jums nav laika lasīt pilnu tekstu, palasiet vismaz virsrakstus. Kad ir izlasīts īsāks vai garāks teksts, ieturiet pauzi un pārdomājiet tikko izlasīto, tādējādi nostiprinot izlasīto informāciju prātā. Šad tad der izvēlēties sarežģītākus tekstus, kas smadzenes nodarbina efektīvāk.
  • Kad vien iespējams, apgūstiet kādu jaunu iemaņu. Šim nolūkam lieliski noder, piemēram, mobilais tālrunis, dators vai kāda sadzīves tehnikas ierīce, kura jums līdz šim ir bijusi sveša. Noder arī dažādu ciparu kombināciju iegaumēšana, piemēram, tālruņa numuru, durvju kodu vai bankomāta PIN kodu iegaumēšana. Ja jums labpatīk praktiskas lietas, apgūstiet kādu svešvalodu vai rokdarbu.
  • Parūpējieties par dzīves daudzveidību, jo, kā pierādīts, pieradumi un rutīna palēnina smadzeņu darbību. Nav nepieciešams ieviest kardinālas pārmaiņas – pietiek, ja laiku pa laikam jūs vienkārši pamainīsit maršrutu, pa kuru jūs ikdienā dodaties, piemēram, uz darbu, skolu vai veikalu. Der arī pulksteņa pārlikšana no vienas rokas uz otru roku, kā arī darba galda piederumu nomaiņa.
  • Dariet lietas ar otru roku, tādējādi trenējot otru smadzeņu puslodi. Ja jūs esat labrocis, pamēģiniet šad tad, piemēram, iztīrīt zobus, zobu birsti turot kreisajā rokā. Ja jūs esat kreilis, pamēģiniet, piemēram, aizpogāt krekla pogas ar labo roku.
  • Ceļojiet, jo arī ceļošana attīsta atmiņu. Ceļošanas laikā smadzenes uztver ne vien gida stāstīto informāciju, bet arī ainavas, krāsas, smaržas un citus apstākļus, papildus noslogojot smadzenes.
  • Lai vispusīgi attīstītu prātu, vērojiet mākslas darbus, jo to vērošanas laikā atmiņā ataust iepriekš apgūtā informācija, kā arī raisās dažādas asociācijas saistībā ar pagātnē apgūto informāciju.
  • Arī mūzikas klausīšanās, līdzīgi kā mākslas darbu vērošana, pozitīvi ietekmē ilglaicīgo atmiņu, kritiskās domāšanas spējas, kā arī domāšanas ātrumu. Interesanti, ka klasiskā mūzika un džeza mūzika spēj veicināt analītisko prāta spēju attīstību. Tāpat atmiņu lieliski nodarbina jebkura mūzikas instrumenta spēles apguve.
  • Ticiet vai nē, bet arī tāda šķietami vienkārša nodarbe kā dārzkopība attīsta atmiņu, kā arī veicina telpisko un abstrakto domāšanu, krāsu uztveri, labu gaumi, un pozitīvas emocijas.
  • Par fizisko aktivitāšu nozīmi jebkura cilvēka dzīvē ir dzirdēts daudz, bet arī šajā gadījumā mēs to nozīmi nevaram nepieminēt – fiziskās aktivitātes paātrina asinsriti un apgādā smadzenes ar nepieciešamajām barības vielām, tādējādi veicinot arī atmiņu. Pie fiziskām aktivitātēm īpaši jāizceļ dejošana, jo tā nostiprina atmiņu, dejotājam iegaumējot dejas soļus, kā arī to secību.
  • Var izklausīties dīvaini, bet atmiņu uzlabo arī acu grozīšana – 30 sekundes ar abām acīm jāskatās pa labi un pa kreisi. Šādas kustības aktivizē smadzeņu apvidus, kas ir atbildīgi par atmiņu.