Kurš gan nav dzirdējis par IQ, kas nereti tiek jautāts, lai noskaidrotu cilvēka intelekta līmeni. Lai mēs spētu atbildēt uz šo jautājumu, visupirms ir jānoskaidro, kas ir IQ un ko nepieciešams darīt, lai noskaidrotu savu IQ līmeni. IQ ir intelekta koeficients, kura abreviatūra ir cēlusies no angļu valodas vārdu salikuma “Intelligence Quotient”. Tas ir statistiskā veidā iegūts skaitlis, kas salīdzinoši un relatīvi parāda cilvēka garīgo spēju līmeni. Šis skaitlis norāda arī uz to, kā cilvēks spēj pielietot savas akadēmiskās zināšanas.

IQ kā termins ir radies salīdzinoši nesen – 1912. gadā, kad vācu psihologs Viljams Šterns pirmo reizi definēja intelekta koeficientu. Pēc Viljama Šterna domām IQ ir attiecība starp cilvēka garīgo vecumu un faktisko hronoloģisko vecumu. IQ iespējams aprēķināt pēc formulas IQ = 100 x garīgais vecums / faktiskais hronoloģiskais vecums, ko arīdzan izveidojis V. Šterns. Piemēram, ja cilvēks ir 15 gadus vecs, bet viņa mentālās spējas atbilst 25 gadus veca cilvēka intelektam, tad tā IQ līmenis būs 166 (IQ=100×25/15).

Lai noteiktu cilvēka mentālo spēju līmeni, ir jāizpilda īpašs tests, kas mums zināms kā IQ tests. Mūsdienās interneta vidē ir iespējams atrast daudz un dažādus IQ testus, tomēr to visu pamatā ir viena stratēģija. Testa pildīšanas laikā vislielākā nozīme ir cilvēka faktiskajam hronoloģiskajam vecumam jeb reālajam vecumam, jo tieši pēc tā ir iespējams noteikt, kāds IQ tests ir piemērots konkrētajam cilvēkam, kā arī cik atbilstoši savam vecumam tiek sniegtas atbildes uz testa jautājumiem. Šī testa laikā tiek noteikts cilvēka garīgais vecums.

IQ testus var iedalīt divās daļās – verbālie IQ testi un neverbālie IQ testi. Verbālo testu laikā tiek izmantoti dažnedažādi uzdevumi, kas nosaka cilvēka spējas noteikt vārdu grupas vienojošos elementus. Tāpat verbālajos testos cilvēkam ir jānosaka, kurš elements ir neiederīgs jeb lieks. Verbālajos testos parasti ir jāspēj saskatīt arī skaitļu rindas secīgumu, kā arī ir jārisina dažādi matemātikas teksta uzdevumi.

Savukārt neverbālajos nosaka, kādas ir cilvēka spējas sakārtot attēlus loģiskā secībā, sarindot objektus noteiktos laika periodos, kā arī izveidot veselumus no vairākiem atšķirīgiem objektiem. Šie testi nosaka arī cilvēka abstrakto domāšanu, kā arī komplekso domāšanu un uz atsevišķām detaļām vērsto domāšanu. Lai pildītu IQ testus, ir jānodrošina noteikti apstākļi – jums ir jābūt gan fiziski, gan garīgi atslābinātiem, bet pret testa uzdevumiem jāattiecas nopietni, jo tikai pilnīgi koncentrējoties ir iespējams iegūt precīzus rezultātus.

Ir izveidota koeficienta skaitļu amplitūda, uz kuru balstoties ir iespējams noteikt cilvēka intelekta līmeni. Kā izpētīts, teju pusei cilvēces ir vidējs intelekta līmenis, ko raksturo koeficients amplitūdā no 90 līdz 110. Intelekta līmenis, kura koeficients atrodas amplitūdā no 110 līdz 139, tiek uzskatīs par ļoti augstu – pasaulē ir tikai 1,5% cilvēku, kuru intelekta līmenis būtu augstāks par 139, un šie cilvēki tiek uzskatīti par ģēnijiem. Turpretī cilvēki, kuru intelekta līmenis ir amplitūdā no 80 līdz 89, tiek uzskatīts par zemu. Ja cilvēka intelekta līmenis ir zemāks par 80, tas norāda uz debilitāti, idiotiju vai imbecilitāti.