Informācijas procesi (informācijas saņemšana, apstrāde un apmaiņa) vienmēr ir ieņēmuši nozīmīgu lomu gan zinātnē, gan tehnikā, gan sabiedrības dzīvē. Visā, cilvēces evolūcijas laikā, varam vērot noturīgu tendenci, automatizēt šos procesus, neskatoties uz to, ka iekšējais saturs joprojām paliek nemainīgs.

Informācijas saņemšana, tā ir subjekta darbība, kuras laikā viņš saņem ziņas par viņu interesējošo objektu.

Informācijas saņemšanā var būt iesaistīts cilvēks vai arī to ir iespējams saņemt ar dažādu tehnisku līdzekļu un sistēmu – aparātu, palīdzību. Piemēram, lietotājs vēlas saņemt informāciju par vilcienu un lidmašīnu kustību pats, iepazīstoties ar to kustības sarakstu vai arī pajautājot, to otram cilvēkam, vai arī izmantojot noteiktus dokumentus, kurus ir sastādījis šis cilvēks, vai arī ar tehnisko ierīču (automātiskās izziņas, izziņas pa telefonu) palīdzību. Informācijas saņemšana, nevar būt atrisināta bez citu uzdevumu risināšanas, daļēji, tā ir atkarīga no apmaiņas ar informāciju (informācijas apmaiņas).

Informācijas apmaiņa – tas ir process, kura gaitā informācijas avots sniedz informāciju, bet saņēmējs to saņem.

Ja informācijas apmaiņas procesā ir radušās kļūdas, tad tiek rīkota atkārtota, šīs informācijas pārraidīšana. Informācijas apmaiņas rezultātā, starp tās avotu un tās saņēmēju, veidojas savdabīgs “informācijas līdzsvars” un ideālā variantā, informācijas saņēmējs saņems tieši tādu pašu informāciju, kāda ir tās avotam.

Informācijas apmaiņa notiek ar signālu palīdzību, kuri ir materiālie pārnēsātāji. Par informācijas avotu var kalpot jebkurš, reālās pasaules avots, kuram ir noteiktas īpašības un spējas. Ja objekts pieder pie nedzīvās dabas, tad viņš izstrādā signālus, kuri tieši atspoguļo tā īpašības. Ja objekts, informācijas avots, ir dzīvs cilvēks, tad viņa izstrādātie signāli var ne tikai atspoguļot viņa tiešās īpašības, bet arī atbilst tām zīmēm, kuras cilvēks izstrādā ar mērķi, lai apmainītos ar informāciju.

Saņemto informāciju, saņēmējs var izmantot daudz reizes. Ja informācijas saņemšanai ir tāds mērķis, tad to vajag fiksēt materiālajā pasaulē (foto, kino, zibatmiņa, u. c.).

Informācijas uzkrāšana – tā ir izejmateriāla un nesistematizētās informācijas masas, formēšanas process.

Pie pierakstītajiem signāliem, var būt arī tādi, kuri atspoguļo vērtīgu vai bieži izmantojamu informāciju. Daļa saņemtās informācijas, dotajā brīdī var izrādīties ne visai vērtīga, kaut gan nav izslēgts, ka tā var noderēt nākotnē.

Informācijas uzglabāšana – tas ir saņemtās informācijas uzturēšanas process, kurš tiek organizēts tādā veidā, ka nodrošina informācijas nodošanu tās saņēmējiem viņu uzstādītajos termiņos.

Informācijas apstrādāšana – tas ir informācijas pārveidošanas process, kurš ir nepieciešams attiecīgā uzdevuma risināšanai.

Pēc informācijas apstrādāšanas, tā ir jāizsniedz lietotājam tādā veidā, kāda viņš to pieprasa. Informācija parasti tiek izsniegta ar ārējo ierīču palīdzību: teksta veidā, tabulu veidā, grafiku veidā u. c.

Informācijas tehnika pārstāv informācijas tehnoloģiju materiālo pamatu, ar kuru palīdzību tiek realizēta informācijas saņemšana, uzglabāšana, apstrādāšana un apmaiņa. Līdz 19. gadsimta vidum, kad vajadzēja nodot vai saglabāt kādu informāciju, tika izmantota spalva, papīrs un tintnīca. Komunikācija (sakari) tika realizēti ar vēstuļu sūtīšanu. Tehnoloģijas progresēja un 19. gadsimta beigās “rokas” informācijas tehniku, nomainīja “mehāniskā” tehnika (rakstāmmašīnas, telefoni, telegrāfi, u. c.), tas kalpoja par bāzi pamatīgām, informācijas tehnoloģiju izmaiņām. Bet vajadzēja vēl ļoti daudzus gadus, lai varētu pāriet no informācijas atcerēšanās un saglabāšanas, līdz tās apstrādei. Tas kļuva iespējams tikai 20. gadsimta otrajā pusē, kad parādījās elektroniskās skaitļojamās mašīnas, kuras kļuva par pamatu datoru tehnoloģijām.

Senie grieķi uzskatīja, ka tehnoloģijas (techne – meistarība, plus, logos – mācības) –tā ir meistarība (māksla) veidot lietas. Daudz plašāku jēdzienu šis izteiciens guva sabiedrības industrializācijas procesā.

Tehnoloģijas – tas ir zināšanu kopums, par ražošanas veidiem un līdzekļiem, kuru gaitā, ar apstrādājamo objektu notiek kvalitatīvas izmaiņas

Informācijas tehnoloģijas – tas ir vairāku metožu, ražošanas procesu un programmēšanas tehnisko līdzekļu apvienojums vienā tehnoloģiskā ķēdītē, kura nodrošina informācijas saņemšanu, apstrādi, uzglabāšanu un atspoguļošanu ar mērķi, samazināt darbietilpīgus, informācijas resursa izmantošanas procesus.

Mūsdienīgas tehnoloģijas prasa lielus ieguldījumus – tāpēc neiztikt bez kredītiem (бърз кредит онлайн) ! Un, ja tev ir laba kredītvēsture tu pat vari paņemt kredītu bez vienošanās (кредит без трудов договор)!