Vai tava parole ir droša?

Paroles kalpo par atslēgām uz dažādiem jūsu kontiem, piemēram, e-pastā, internetbankā, sociālajos tīklos, kā arī citos interneta tiešsaistes kontos. Tāpat paroles tiek pielietotas arī dažādās privātajās ierīcēs, piemēram, datoros un viedtālruņos. Drošas paroles izveidošana varētu šķist vienkārša, bet patiesībā, kā rāda pieredze, tas ir diezgan sarežģīti. Parolei ir jābūt tādai, lai jums tā būtu vienkārša, bet citiem tā būtu grūti uzminama.

Tad, ka veidojat paroles, nekādā gadījumā neizmantojiet personīgu informāciju, kā arī tādu informāciju, kas ir viegli uzminama vai noskaidrojama, piemēram, vārds, uzvārds, bērnu vai vecāku vārdi, mājdzīvnieka vārds, dzimšanas datums, dzīvesvietas adrese u.tml. Neizmantojiet arī simbolus, kas atkārtojas vai ir secīgi, piemēram, aaaaa vai 12345, vai atkārtojas uz tastatūras, piemēram, qwerty.

Reģistrējoties dažādās interneta vietnēs, nav ieteicams lietot vienu un to pašu paroli. Skaidrs, ka tas ir vienkāršāk, bet ne drošāk. Ieteicams izdomāt un pielietot vismaz 3 atšķirības paroles, ielogojoties sociālajos tīklos, e-pastā, internetbankā u.tml.

Lai vai kā, bet drošākā vieta, kur glabāt izveidotās paroles, ir sava atmiņa. Bet, ņemot vērā to, ka mūsdienu cilvēkam ir jāatceras tik daudz paroļu, katram indivīdam ir izveidojušies savi paroļu veidošanas un glabāšanas paradumi. Atcerieties to, ka tas, kas jums šķiet drošs, citam var šķist nedrošs, un otrādi. Ja jums ir grūtības ar paroļu atcerēšanos un jūs labprātāk tās kaut kur uzrakstītu un glabātu, izraugieties kādu drošu vietu savā mājoklī, piemēram, to, kur glabājas arī citi svarīgi dokumenti. Nekādā gadījumā nenēsājiet līdzi šo informāciju. Mūsdienās ir iespējams saglabāt paroles, ne tikai uzrakstot tās uz lapiņas, bet arī izmantojot speciālas programmas kā datorā, tā arī telefonā.

Ja kāds uzzina jūsu paroli vai tā ir nokļuvusi kāda krāpnieka, ļaundara vai nelabvēļa rokās, jūsu personiskā un finansiālā informācija ir apdraudēta. Kad esat konstatējuši paroles uzlaušanas faktu, pēc iespējas ātrāk veiciet sekojošus drošības pasākumus – veco paroli nomainiet uz jaunu, lietojiet drošības uzstādījumus, pārliecinieties, vai caur jūsu kontiem nav veiktas kādas nelegālas darbības. Ja tiek konstatēts nelegālu darbību fakts, ziņojiet par to tiesībsargājošajām iestādēm, kas sauks vainīgās vai aizdomās turamās personas pie atbildības. Ja nelegālas darbības tiek konstatētas e-pastā vai sociālajā tīklā, vērsieties pie servera / sociālā tīkla administratora.

Sekojot šiem soļiem, jūs varat padarīt savu paroli drošu:

  • jūsu paroli neviens nezina;
  • jūsu parole ir unikāla un neatkārtojama;
  • jūsu parole ir kas tāds, ko jūs nevarat aizmirst;
  • jūsu parole sastāv no vismaz 8 zīmēm, kas ietver gan burtus, gan ciparus, gan simbolus;
  • jūsu parole tiek atjaunota ik pēc 3 mēnešiem vai biežāk;
  • jūsu parole netiek izmantota reģistrācijai citās interneta vietnēs;
  • jūsu parole nav pierakstīta blociņā, telefonā vai kādā citā vietā.
Vai tava parole ir droša?

Kad jāapsver jauna datora iegāde?

Palikšana bez datora, kad, piemēram, jānodod bakalaura darbs, jāparāda draugiem pēdējā ceļojuma bildes vai jānoskatās iecienītākā seriāla pēdējā epizode, var sagādāt daudz, nepatīkamu neērtību. Domājams, ikviens kaut reizi dzīvē ir piedzīvojis situāciju, kad šķiet, ka datora pēdējā stundiņa ir situsi, tomēr pēc laika dators atkal atlabst, un jūs aizmirstat par datora kaprīzēm, līdz dators atkal sadumpojas. Kas tad ir tās pazīmes, kad vajadzētu apsvērt jauna datora iegādi?

Gaidot, kamēr dators ieslēdzas un ir gatavs darbībai, jūs paspējat uzvārīt tēju un nereti arī izdzert to. Ja esat jau mēģinājuši atrisināt šo problēmu, iztīrot cieto disku un pārbaudot antivīrusu klātbūtni datorā, bet dators tik un tā ieslēdzas ilgāk nekā 6 – 10 sekundes, apsveriet domu par jauna datora pirkšanu.

Vai jums nereti šķiet, ja jūsu dators dzīvo pats savu, no jums neatkarīgu dzīvi? Ja datora ekrānā regulāri parādās uzraksts “Error” vai “Not responding”, jūsu dators, visticamāk, ir nokalpojis savu laiku. Par datora dzīves beigām var liecināt arī tādas pazīmes kā patvaļīga restartēšanās, Wi-Fi atvienošanās, programmu darbības pārtraukšanās bez iemesla, kā arī datora ieslēgšanās ar 2-3 piegājienu.

Vai jūsu dators ir kļuvis pārāk skaļš vai karsts? Ja datoram viss ir kārtībā, tam ir jādarbojas ar tik tikko dzirdamu skaņu, bet ja dators darbojas ar lielu troksni un regulāri pārkarst, neskatoties uz to, ka ventilators ir iztīrīts, ir ieteicams domāt par jauna datora pirkšanu.

Šķiet, ikviens piekritīs, ka lēns internets ir neizturams. Protams, šādā gadījumā nevar vainot tikai internetu vai tikai datoru – nav iespējams iegūt ātru internetu, ja interneta signāla uztvērējs, kas iebūvēts datorā, un cietā diska informācijas ierakstīšanas ātrums ir neatbilstošs mūsdienu tehnoloģiju parametriem. Ja datora jauda ir ierobežota, interneta pakalpojumu sniedzējs nevar tam nodrošināt ātru internetu, lai gan citas jaudas gadījumos tas būtu iespējams.

Ja skatoties video jūs pārņem sajūta, ka skatāties fotoalbumu, proti, video ik pēc brīža “uzkaras”, ziniet, ka tam tā nav jābūt. Protams, augstas izšķirtspējas video un attēli datora atmiņa piepilda ļoti ātri – ja vēl pirms pāris gadiem pietika ar 128 GB atmiņu, tad šodien nepieciešamās atmiņas minimums ir 500 GB. Ja dators tiek lietots aktīvi, var būt nepieciešama pat 1024 GB atmiņa.

Ja jūsu portatīvais dators tiek izmantots kā stacionārais dators, proti, to nedrīkst atvienot no strāvas, citādi tas izslēdzas, vai nedrīkst kustināt citu iemeslu dēļ. Kad dators tiek aktīvi nolietots apmēram pusgadu, datora akumulatora jeb baterijas darbības laiks ar katru uzlādēšanas reizi samazinās. Šī iemesla dēļ agri vai vēlu pienāk brīdis, kad portatīvais dators bez pievienošanas pie strāvas nav lietojams.

Kad jāapsver jauna datora iegāde?

IBM izstrādā atmiņu, kas mainīs līdzšinējo tehnoloģiju pasauli

IBM (International Bussness Machines Corporation) ir spēris milzu soli nākotnē, izgudrojot tā saucamo fāžu maiņu atmiņu jeb PCM (phase-change memory). Fāžu maiņu atmiņa ir alternatīva mūsdienās plaši pielietotajai, lēnajai zibatmiņai un dārgajai operatīvajai atmiņai. Šobrīd tie ir galvenie un populārākie datu nesēji tehnoloģiju pasaulē, tomēr pavisam drīz, pateicoties šādām un līdzīgām inovācijām, tas varētu mainīties.

IBM pētnieki ir atraduši veidu, kā vienā atmiņas šūnā saglabāt trīs reizes vairāk informācijas. Šīs efektivitātes noslēpums ir temperatūras izmaiņas, kas rodas informācijas saglabāšanas laikā. Piemēram, Blu-ray diskam tiek pievadīts liels strāvas stiprums, kas šo disku uzsilda – uzsilšanas procesā mainās iekšējā materiāla forma, ļaujot informācijai pārvietoties daudz veiklāk. IBM komandai ir izdevies atrast veidu, kā ne tikai izsekot noklīdušos datus, bet arī fiksēt datu pārvietošanās veidus, sniedzot iespējas saglabāt jau trīs, nevis vienu bitu šūnā.

Fāžu maiņas atmiņa ir straujš un ietekmīgs pavērsiens tehnoloģiju attīstībā, jo šī atmiņa ir nesalīdzināmi ātrāka par zibatmiņu, tajā pašā laikā neradot lielākas izmaksas kā operatīvā atmiņa. Šis sasniegums – iespēja saglabāt trīs bitus šūnā – ir viens no būtiskākajiem pavērsieniem tālākajā industrijas attīstībā. Šis sasniegums ietekmēs ne vien industriju kopumā, bet arī ikdienas datoru un sistēmu lietošanu, jo spēs nodrošināt informācijas apmaiņu, kas būs 70 reizes ātrāka par līdzšinējo. Par salīdzinošu piemēru mēs varētu minēt cilvēku, kas viena vārda vietā spēs lasīt 70 vārdus sekundē. Fāžu maiņas atmiņa nodrošina iespēju saglabāt lielāku datu apjomu, kā arī ātrāku tā nodošanu cilvēkam.

Viens no šī IBM sasnieguma ieguvējiem viennozīmīgi būs mobilo ierīču nozare, kas tagad spēs nodrošināt nepieredzētu kešatmiņas ātrumu. Mobilā telefona operētājsistēma, kas glabājas fāžu maiņas atmiņā, var uzsākt darbību jau pāris sekunžu laikā. Fāžu maiņas atmiņai ir visas iespējas kļūt par universālu informācijas glabāšanas ierīci, kas aizstāj tādas līdz šim lietotās ierīces kā RAM, zibatmiņa, kā arī SSD atmiņa.

Pētījums tiek vēl tikai attīstīts komerciālajā darbības laukā, tādēļ tas arī konkurē ar citām daudzsološām tehnoloģijām, bet, neskatoties uz to, IBM pētnieki ir pārliecināti, ka fāžu maiņas atmiņai ir nesalīdzināma nozīme. Tāpat IBM pētnieki to redz kā piemērotāko atmiņas nesēju dažādām mākslīgā intelekta programmām.

IBM izstrādā atmiņu, kas mainīs līdzšinējo tehnoloģiju pasauli

Datu glabāšanas mērvienības

Iespējams, jūs nekad neesat par to aizdomājušies, bet visai bieži dzirdētais termins “ciparu dators” nozīmē to, ka darbs datora iekšienē ir dēvējams par bināru. Piemēram, cilvēki strādā decimālajā sistēmā, jo tiem ir desmit pirksti. Vienkāršiem vārdiem runājot, cilvēki sadzīvē lieto decimālo skaitīšanas sistēmu, kurā strādā ar bāzi 10 jeb izmanto 10 ciparus (1, 2, 3, 4, 5, 6, 7, 8, 9). Turpretī ciparu dators izmanto tikai ciparus 1 un 0, kas nozīmē “izslēgts” vai “ieslēgts”. Sistēmu, kurā tiek izmantoti tikai divi cipari, tiek saukta par bināro skaitīšanas sistēmu. Datora iekšienē tiek lietota tikai binārā skaitīšanas sistēma, proti, jebkurā datorā esošā informācija tiek kodēta ar cipariem 1 un 0. Kad runājam par datora atmiņas ietilpību jeb elektroniskās atmiņas kapacitāti, mēs runājam par to vieninieku un nuļļu skaitu, jo ir iespējams konkrētajā ierīcē uzglabāt.

Bits
Bits (angļu valodā – bit) ir informācijas daudzuma mērvienība, kas ir vienlīdzīga vienai binārā skaitļa pozīcijai. Ar bitiem parasti tiek izteiktas datorā apstrādājamās informācijas vienības, tātad baiti, pusvārdi, vārdi, dubultvārdi, kilobaiti un megabaiti. Kā jau pieminēts, it visi datori strādā binārajā skaitīšanas sistēmā jeb tie glabā vieniniekus un nulles. Šis 1 vai 0 līmenis atmiņā tiek saukts par bitu. Nereti mēs varam redzēt, ka tas ir, piemēram, 32 bitu dators. Tas nozīmē to, ka konkrētais dators vienlaicīgi var strādāt ar 32 bitiem. Protams, datora programmatūra var būt arī 16 vai 64 bitu programmatūra, kas attiecīgi nozīmē to, ka šie datori vienlaicīgi var strādāt ar 16 vai 64 bitiem.

Baits
Baits, kura saīsinājums ir B, (angļu valodā – byte) ir vienots veselums jeb apstrādājama bitu grupa. Baits var būt viena rakstzīme, mašīnvārda daļa vai komanda. Baits ir vismazākā datora adresējamā atmiņas daļa, kuru veido 8 biti.

Kilobaits
Kilobaits, kura saīsinājums ir KB, (angļu valodā – kilobyte) ir viena no atmiņas ietilpības mērvienībām, kas satur 1024 baitus. Piemēram, diskete, kas mūsdienās datu uzglabāšanai tiek izmantota ārkārtīgi retos gadījumos, spēj saglabāt 1,44 kilobaitus datu.

Megabaits
Megabaits, kura saīsinājums ir MB, (angļu valodā – megabyte) satur 1024 kilobaitus. Piemēram, 500 lapaspuses teksta veido vienu megabaitu, ja pieņemam, ka vienas rakstzīmes saglabāšanai atmiņā tiek izmantots viens baits.

Gigabaits
Gigabaits, kura saīsinājums ir GB, (angļu valodā – gigabyte) satur 1024 megabaitus. Mūsdienās lielāko datu glabāšanas ierīču ietilpība tiek mērīta gigabaitos.

Terabaits
Terabaits, kura saīsinājums ir TB, (angļu valodā – terabyte) satur 1024 gigabaitus.

Petabaits
Petabaits, kura saīsinājums ir PB, (angļu valodā – petabyte) satur 1024 terabaitus.

Visās minētajās mērvienībās (bitos, baitos, kilobaitos, megabaitos, gigabaitos, terabaitos, petabaitos) tiek mērīts atmiņas apjoms, piemēram, brīvpieejas atmiņas apjoms ir 150 GB. Ar minētajām mērvienībām tiek mērīts arī datu pārraides ātrums, piemēram, lokālā tīkla ātrums var būt 100 MB/s, bet modema ātrums var būt 56 KB/s.

Datu glabāšanas mērvienības

Kas ir statistika?

Statistika ir viena no matemātikas nozarēm, kas nodarbojas ar datu savākšanu, sistematizēšanu, apstrādi, izmantošanas un interpretācijas metožu pētīšanu. Vārds “statistika” ir radies no latīņu valodas vārda “statuss”, kas nozīmē “noteikts lietu stāvoklis”.

Statistika tiek pielietota visdažādākajās jomās. Pēc būtības statistika ir arī viena no sociālo zinātņu nozarēm, jo pēta sabiedrības masveida parādību un procesu stāvokļus, pārmaiņas, savstarpējās sakarības, kā arī atklāj un izzina ar tām saistītās likumsakarības. Statistikas dati var būt gan kvantitatīvi, gan kvalitatīvi – kvantitatīvie dati ir saistīti ar daudzumu, bet kvalitatīvie dati ir saistīti ar apzīmējumiem, nosaukumiem, kategorijām un citiem līdzīgiem subjektiem.

Ikdienā vārds “statistika” tiek lietots dažādās nozīmēs:

  • par statistiku tiek saukta īpaša praktiskās darbības nozare, kuras darbības joma ir statistisko datu iegūšana, apstrāde, kā arī analīze;
  • tāpat par statistiku tiek saukta arī zinātne, kas izstrādā metodes un teorētiskos atzinumus, kas tiek izmantoti statistikas praksē;
  • šķiet, visbiežāk par statistiku tiek dēvēti arī statistiskie dati, kas uzrādīti, piemēram, kādas organizācijas atskaitēs vai ir publicēti kādos krājumos; šie dati ir statistikas darba rezultāts.

Runājot par statistikas vēsturi, jāsaka, ka vēsturiski statistikas attīstība ir cieši saistīta ar valstu attīstību jeb, precīzāk, valsts pārvaldes vajadzībām. Jau cilvēces vēstures senākos posmos saimnieciskās, kā arī kara vajadzības pieprasīja datus, kas saistīti ar iedzīvotājiem, to mantisko stāvokli, kā arī zemi. Lai varētu ievākt nodokļus, tika organizētas speciālas iedzīvotāju skaitīšanas, tika veikta zemes uzskaite, kā arī tika ievākta citāda veida informācija. Pieaugot sabiedriskās ražošanas apjomiem kapitālisma rašanās periodā un paplašinoties starptautiskajām attiecībām un tirdzniecībai, tika veicināta arī uzskaites un statistikas attīstība. Šajā laikā dati par lauksaimnieciskās un rūpnieciskās ražošanas apjomiem, lokalizāciju, izejvielām, realizācijas un darba tirgiem bija ārkārtīgi nepieciešami.

Statistikas, kādu mēs to zinām šodien, pirmsākumi ir meklējami 17. gadsimtā, Anglijā, kad valdība aizsāka iknedēļas dzimušo un mirušo iedzīvotāju skaita publicēšanu. Džons Graunts, kas bija tā laika veiksmīgs tirgotājs, sāka pētīt un analizēt šos sarakstus, atklādams dažādas sakarības it kā nejaušos notikumos. Viņš atklāja atšķirības sieviešu un vīriešu mirstībā, salīdzināja iedzīvotāju mirstību Londonā ar iedzīvotāju mirstību citās Anglijas pilsētās, kā arī pirmo reizi vēsturē objektīvi noteica iedzīvotāju skaitu Londonā. Pēc dažiem gadiem Edmunds Hallejs, izmantojot sava priekšteča Dž. Graunta pielietotās metodes, sastādīja pirmās datu tabulas, lai liktu pamatus dzīvības apdrošināšanas industrijai.

Statistika kā atsevišķs zinātnes virziens savu attīstību sāka 17. gadsimta vidū, sadaloties divos atsevišķos virzienos – aprakstošajā statistikā un matemātiskajā statistikā. Statistikas matemātiskais virziens radās Anglijā un, atšķirībā no aprakstošās statistikas skolas, matemātiskās statistikas virziena pārstāvji par savu galveno mērķi izvirzīja ekonomisko parādību likumsakarību un to savstarpējo sakarību atklāšanu, izmantojot dažādus aprēķinus.

Kas ir statistika?

IQ tests

Kurš gan nav dzirdējis par IQ, kas nereti tiek jautāts, lai noskaidrotu cilvēka intelekta līmeni. Lai mēs spētu atbildēt uz šo jautājumu, visupirms ir jānoskaidro, kas ir IQ un ko nepieciešams darīt, lai noskaidrotu savu IQ līmeni. IQ ir intelekta koeficients, kura abreviatūra ir cēlusies no angļu valodas vārdu salikuma “Intelligence Quotient”. Tas ir statistiskā veidā iegūts skaitlis, kas salīdzinoši un relatīvi parāda cilvēka garīgo spēju līmeni. Šis skaitlis norāda arī uz to, kā cilvēks spēj pielietot savas akadēmiskās zināšanas.

IQ kā termins ir radies salīdzinoši nesen – 1912. gadā, kad vācu psihologs Viljams Šterns pirmo reizi definēja intelekta koeficientu. Pēc Viljama Šterna domām IQ ir attiecība starp cilvēka garīgo vecumu un faktisko hronoloģisko vecumu. IQ iespējams aprēķināt pēc formulas IQ = 100 x garīgais vecums / faktiskais hronoloģiskais vecums, ko arīdzan izveidojis V. Šterns. Piemēram, ja cilvēks ir 15 gadus vecs, bet viņa mentālās spējas atbilst 25 gadus veca cilvēka intelektam, tad tā IQ līmenis būs 166 (IQ=100×25/15).

Lai noteiktu cilvēka mentālo spēju līmeni, ir jāizpilda īpašs tests, kas mums zināms kā IQ tests. Mūsdienās interneta vidē ir iespējams atrast daudz un dažādus IQ testus, tomēr to visu pamatā ir viena stratēģija. Testa pildīšanas laikā vislielākā nozīme ir cilvēka faktiskajam hronoloģiskajam vecumam jeb reālajam vecumam, jo tieši pēc tā ir iespējams noteikt, kāds IQ tests ir piemērots konkrētajam cilvēkam, kā arī cik atbilstoši savam vecumam tiek sniegtas atbildes uz testa jautājumiem. Šī testa laikā tiek noteikts cilvēka garīgais vecums.

IQ testus var iedalīt divās daļās – verbālie IQ testi un neverbālie IQ testi. Verbālo testu laikā tiek izmantoti dažnedažādi uzdevumi, kas nosaka cilvēka spējas noteikt vārdu grupas vienojošos elementus. Tāpat verbālajos testos cilvēkam ir jānosaka, kurš elements ir neiederīgs jeb lieks. Verbālajos testos parasti ir jāspēj saskatīt arī skaitļu rindas secīgumu, kā arī ir jārisina dažādi matemātikas teksta uzdevumi.

Savukārt neverbālajos nosaka, kādas ir cilvēka spējas sakārtot attēlus loģiskā secībā, sarindot objektus noteiktos laika periodos, kā arī izveidot veselumus no vairākiem atšķirīgiem objektiem. Šie testi nosaka arī cilvēka abstrakto domāšanu, kā arī komplekso domāšanu un uz atsevišķām detaļām vērsto domāšanu. Lai pildītu IQ testus, ir jānodrošina noteikti apstākļi – jums ir jābūt gan fiziski, gan garīgi atslābinātiem, bet pret testa uzdevumiem jāattiecas nopietni, jo tikai pilnīgi koncentrējoties ir iespējams iegūt precīzus rezultātus.

Ir izveidota koeficienta skaitļu amplitūda, uz kuru balstoties ir iespējams noteikt cilvēka intelekta līmeni. Kā izpētīts, teju pusei cilvēces ir vidējs intelekta līmenis, ko raksturo koeficients amplitūdā no 90 līdz 110. Intelekta līmenis, kura koeficients atrodas amplitūdā no 110 līdz 139, tiek uzskatīs par ļoti augstu – pasaulē ir tikai 1,5% cilvēku, kuru intelekta līmenis būtu augstāks par 139, un šie cilvēki tiek uzskatīti par ģēnijiem. Turpretī cilvēki, kuru intelekta līmenis ir amplitūdā no 80 līdz 89, tiek uzskatīts par zemu. Ja cilvēka intelekta līmenis ir zemāks par 80, tas norāda uz debilitāti, idiotiju vai imbecilitāti.

IQ tests

Ātrlasīšana

Lielākā daļa cilvēku lasa 200 vārdus minūtē, tomēr cilvēka smadzenes ir spējīgas itin viegli uzņemt arī lielāku informācijas daudzumu. Lasot ar ātrumu 200 vārdi minūtē, vairākums cilvēku sāk justies garlaikoti, nespēj koncentrēties uz lasīšanu un sāk domāt par kaut ko citu. Mūsdienās, kas ir interneta un informācijas laikmets, spēja ātri lasīt jeb ātrlasīšana var būt ļoti noderīga. Ātrlasīšanas metodes spēj paātrināt cilvēka lasīšanas ātrumu vismaz divas vai pat vairāk reizes. Ātrlasīšana var tikt pielietota, meklējot nepieciešamo informāciju internetā, lasot rakstus interneta tiešsaistē, presē, dokumentos vai kādā citā avotā. Ja runājam par, piemēram, daiļliteratūru, tad lasot šāda tipa grāmatas, visticamāk, nevajadzētu steigties, jo tad mēs lasām atpūtas un prieka pēc. Bet ja mēs vēlamies ievākt informāciju tik ātri, cik vien ātri tas ir iespējams, tad ir vērts apgūt ātrlasīšanu, ko mūsdienās piedāvā apgūt daudz un dažādos kursos. Ātrlasīšana ir nepieciešama, lai mazinātu iepriekš minēto, slikto paradumu izpausmes lasīšanas laikā un lai stiprinātu cilvēka smadzeņu spējas asimilēt lielu informācijas daudzumu.

Regress
Cilvēkiem lasot, tie nereti atgriežas pie teikuma vai pat rindkopas sākuma, lai izprastu teikuma jēgu. Lieki piebilst, ka tas palēnina lasīšanas ātrumu. Lai izvairītos no šādiem “klupšanas akmeņiem”, apgūstot ātrlasīšanu, teksts tiek veidots speciālā, nevis tradicionālā formātā, kas tiek saukts par “Presenter Text”. Kā rāda pieredze, šis formāts ļauj cilvēkiem paātrināt savu lasīšanas ātrumu līdz pat 2000 vārdu minūtē, tādējādi mazinot tā saucamo regresu.

Redzesloks
Ātrlasīšanas gadījumā redzeslokam ir neizmērojami liela nozīme. Princips ir vienkāršs – jo vairāk teksta jūs redzat savā redzeslokā, jo ātrāk jūs varat to izlasīt. Lai noformētu tekstu ātrlasīšanai, ir radītas speciālas programmas un opcijas tradicionālās programmās. Arī redzesloka paplašināšana ļauj izvairīties no iepriekšminētā regresa.

Lasītā dzirdēšana prātā
Kad mēs tiekam vaļā no paraduma lasīto dzirdēt savā prātā, mēs varam uzlabot savu lasīšanas ātrumu līdz vairākiem tūkstošiem vārdu minūtē. Jāsaka, ka šo paradumu ir ļoti grūti kontrolēt un izskaust, taču tas nebūt nav neiespējami. Lai mazinātu šī paraduma ietekmi uz lasīšanas ātrumu, lasīšanas laikā klauvējiet pa galdu, svilpojiet vai dziediet. Kad jūs zaudējat klauvēšanas ritmu vai pārtraucat svilpot, ziniet, ka jums vēl ir ko trenēties – tas nozīmē, ka jūs vēl nespējat koncentrēties uz divām darbībām vienlaicīgi.

Indikatora lietošana
Indikatora lietošana, piemēram, zīmuļa, lineāla vai pirksta vilkšana līdzi tekstam lasīšanas laikā ne vien mazina acu nogurumu, bet arī palielina lasīšanas ātrumu.

Laika taupīšana
Jo ātrāk jūs lasāt, jo vairāk laika jums paliek citām nodarbēm, kas ir svarīgas vai kurām jūs vēlaties nodoties, piemēram, atpūtai, pastaigai, peldēšanai, skriešanai vai velobraukšanai.

Ātrlasīšana

Kā uzlabot atmiņu?

Atmiņa ir viena no organisma funkcijām, kurai mēs pievēršam krietni mazāk uzmanības nekā vajadzētu. Atmiņu pasliktina neskaitāmi daudz faktori – vecums, asinsrites problēmas galvā, stress, nepareizs dzīvesveids, fiziska un garīga pārpūle, medikamenti u.c. Lai vai kā, labā ziņa ir tā, ka atmiņu ir iespējams uzlabot, turklāt jebkurā vecumā.

  • Kā zināms, lai vispār kaut ko atcerētos, tas ir jācenšas iegaumēt. Ja jūs regulāri aizmirstat par tādām ikdienišķām lietām kā, piemēram, “Vai es aizslēdzu durvis?”, ir jājautā, vai jūs vispār tam pievērsāt uzmanību? Šajā gadījumā atmiņu nedrīkst vainot – ja mēs nekoncentrējamies, mēs nevaram iegaumēt nepieciešamo informāciju.
  • Šķiet, nav tādu cilvēku, kas nebūtu dzirdējis teicienu, ka atkārtošana ir zināšanu māte. Ir pierādīts, ka lielākā daļa informācijas aizmirstas uzreiz pēc materiāla apguves. Šī iemesla dēļ, ja vēlamies kaut ko iegaumēt, materiāls pēc kāda laika ir jāapgūst vēlreiz un vēlreiz.
  • Smadzenēm ir jādod laiks, lai tās tiktu galā ar uzņemtās informācijas daudzumu. Kā rāda pieredze, informācija labāk paliek atmiņā, ja tā ir izprasta, nevis, kā saka, iekalta galvā. Jo nesaprotamāka un garlaicīgāka šķiet informācija, jo īsāku laiku tā saglabājas atmiņā. Ja iepriekšējā informācija nav apgūta pilnīgi, un tiek pasniegta jauna informācija, iepriekšējā informācija paliek atmiņā arīdzan nepilnīgi.
  • Viens no svarīgākajiem faktoriem, kas ietekmē atmiņu, ir miegs. Miegs smadzenēm gluži vienkārši ir nepieciešams, lai tās pa dienu apgūto informāciju spētu pa nakti nostiprināt. Smadzenes šo informāciju apstrādā un sakārto, un cilvēkam otrā dienā tā parādās pavisam citā gaismā, nereti rodot pat negaidītus risinājumus. Šajā gadījumā pierādās teiciens, ka rīts gudrāks par vakaru.
  • Lai atmiņa neierūsētu, tā ir pastāvīgi jānodarbina. Prāta modrības uzturēšanai un atmiņas aktivizēšanai lieliski noder dažādi atjautības uzdevumi, krustvārdu mīklas, rēbusi, kārtis, šahs, loģiskas uzdevumi, kā arī dažādas galda spēles.
  • Katru dienu atrodiet nedaudz laika tam, lai parakstītu un palasītu. Savu labumu atmiņai sniedz jebkāda veida lasāmviela – ja jums nav laika lasīt pilnu tekstu, palasiet vismaz virsrakstus. Kad ir izlasīts īsāks vai garāks teksts, ieturiet pauzi un pārdomājiet tikko izlasīto, tādējādi nostiprinot izlasīto informāciju prātā. Šad tad der izvēlēties sarežģītākus tekstus, kas smadzenes nodarbina efektīvāk.
  • Kad vien iespējams, apgūstiet kādu jaunu iemaņu. Šim nolūkam lieliski noder, piemēram, mobilais tālrunis, dators vai kāda sadzīves tehnikas ierīce, kura jums līdz šim ir bijusi sveša. Noder arī dažādu ciparu kombināciju iegaumēšana, piemēram, tālruņa numuru, durvju kodu vai bankomāta PIN kodu iegaumēšana. Ja jums labpatīk praktiskas lietas, apgūstiet kādu svešvalodu vai rokdarbu.
  • Parūpējieties par dzīves daudzveidību, jo, kā pierādīts, pieradumi un rutīna palēnina smadzeņu darbību. Nav nepieciešams ieviest kardinālas pārmaiņas – pietiek, ja laiku pa laikam jūs vienkārši pamainīsit maršrutu, pa kuru jūs ikdienā dodaties, piemēram, uz darbu, skolu vai veikalu. Der arī pulksteņa pārlikšana no vienas rokas uz otru roku, kā arī darba galda piederumu nomaiņa.
  • Dariet lietas ar otru roku, tādējādi trenējot otru smadzeņu puslodi. Ja jūs esat labrocis, pamēģiniet šad tad, piemēram, iztīrīt zobus, zobu birsti turot kreisajā rokā. Ja jūs esat kreilis, pamēģiniet, piemēram, aizpogāt krekla pogas ar labo roku.
  • Ceļojiet, jo arī ceļošana attīsta atmiņu. Ceļošanas laikā smadzenes uztver ne vien gida stāstīto informāciju, bet arī ainavas, krāsas, smaržas un citus apstākļus, papildus noslogojot smadzenes.
  • Lai vispusīgi attīstītu prātu, vērojiet mākslas darbus, jo to vērošanas laikā atmiņā ataust iepriekš apgūtā informācija, kā arī raisās dažādas asociācijas saistībā ar pagātnē apgūto informāciju.
  • Arī mūzikas klausīšanās, līdzīgi kā mākslas darbu vērošana, pozitīvi ietekmē ilglaicīgo atmiņu, kritiskās domāšanas spējas, kā arī domāšanas ātrumu. Interesanti, ka klasiskā mūzika un džeza mūzika spēj veicināt analītisko prāta spēju attīstību. Tāpat atmiņu lieliski nodarbina jebkura mūzikas instrumenta spēles apguve.
  • Ticiet vai nē, bet arī tāda šķietami vienkārša nodarbe kā dārzkopība attīsta atmiņu, kā arī veicina telpisko un abstrakto domāšanu, krāsu uztveri, labu gaumi, un pozitīvas emocijas.
  • Par fizisko aktivitāšu nozīmi jebkura cilvēka dzīvē ir dzirdēts daudz, bet arī šajā gadījumā mēs to nozīmi nevaram nepieminēt – fiziskās aktivitātes paātrina asinsriti un apgādā smadzenes ar nepieciešamajām barības vielām, tādējādi veicinot arī atmiņu. Pie fiziskām aktivitātēm īpaši jāizceļ dejošana, jo tā nostiprina atmiņu, dejotājam iegaumējot dejas soļus, kā arī to secību.
  • Var izklausīties dīvaini, bet atmiņu uzlabo arī acu grozīšana – 30 sekundes ar abām acīm jāskatās pa labi un pa kreisi. Šādas kustības aktivizē smadzeņu apvidus, kas ir atbildīgi par atmiņu.
Kā uzlabot atmiņu?